Siltumenerģijas patēriņš katrai mājai un katru mēnesi var būt atšķirīgs. Tas veidojas no vairākiem faktoriem – āra gaisa temperatūras, vēja stipruma un virziena, ieregulētā siltuma padeves režīma siltummezglā, ēkas ārējo konstrukciju siltumnoturības, korekti nodotā karstā ūdens patēriņa un citiem. Patērētais siltumenerģijas daudzums ēkā tiek aprēķināts, ņemot vērā turpgaitas un atpakaļgaitas temperatūru starpību un caurplūdi.
Siltummezglā atrodas sensori, kuri regulē siltumenerģijas patēriņu atkarībā no āra gaisa temperatūras, atbilstoši uzstādītiem parametriem. Ja ārā būs auksts un temperatūra noslīdēs ievērojami zem nulles, tad siltumenerģijas patēriņš būs lielāks, bet ja būs silts tas samazināsies. Āra temperatūrai palielinoties virs +15 grādiem pēc celsija – siltummezgls izslēgsies vispār. Tas ir normāli, ka dienā, kad gaisa temperatūra ir augstāka, dzīvoklī radiatori var būt tikai remdeni, bet naktī, kad kļūst aukstāks, siltummezgls palielinās siltumenerģijas padevi un radiatori dzīvoklī kļūst daudz siltāki.
Siltuma padeve siltummezglos ieregulēta +20ºC ± 2ºC robežās, taču pēc iedzīvotāju vairākuma vēlmēm to var samazināt vai palielināt.